Sākums / Par visu / Latviešu virtuve
10 jūlijs, 2015

Latviešu virtuve

Ievietots: Par visu : Fellini

Latviešu virtuve ir veidojusies no dažādu citu tautu ēdieniem, tāpēc ir grūti nošķirt, kas īsti ir latviešu ēdieni, bet kas nav. Taču tradicionālās latviešu virtuves ēdieni noteikti tiek gatavoti no pašu audzētajiem graudaugu produktiem, vietējos dārzos audzētām garšvielām un dārzeņiem, kā arī pašu audzētiem gan liellopiem, gan cūkām, gan vistām. Tomēr atšķirībā no cittautu virtuvēm, latviešu virtuvē netiek ļoti daudz izmantotas garšvielas.

Viens no tradicionālākajiem ēdieniem, ko latvieši parasti gatavo Ziemassvētkos, ir pelēkie zirņi ar speķi; speķis tiek žāvēts no lauksaimniecībās audzētām cūkām. Arī zirņi lielākoties tiek audzēti Latvijā nevis eksportēti no ārzemēm.

Latviešu virtuvē liela nozīme ir miltu izstrādājumiem. Latvijā tiek audzēti dažādi graudaugi, piemēram, kvieši, mieži, rudzi, auzas, no kuriem tiek pārstrādāti milti. No dažādajiem miltiem tiek ceptas maizes, vispopulārākā ir rudzu maize. Gan tradicionālajos svētkos – Jāņos, gan Ziemassvētkos, kā arī tāpat ikdienā tiek cepti pīrāgi, plāceņi un plātsmaizes. Vieni no tradicionālākajiem ir speķa pīrādziņi vai pīrāgi ar malto gaļu. Vasarās tiek ceptas plātsmaizes ar rabarberiem, dažādām meža ogām, ar biezpienu, āboliem un citiem Latvijā audzētiem prduktiem. Jau no sen seniem laikiem latvieši cep dažādu veidu maizes, jo tas ir viens no svētākajiem ēdieniem, kuram katrā maltītē ir jārotā īstena latvieša galds.

Viens no populārākajiem ēdieniem ir štovēti kāposti, kas tie tiek īpaši pagatavoti. Latviešu virtuves galvenais pamatēdiens ir kartupeļi. Tie tiek gatavoti visdažādākajos veidos, piemēram, vārīti vai cepti ugunskurā ar visām mizām.

Latviešu virtuvē noteikti ir dažādi gaļas ēdieni. Tiek uzskatīts, ka viens no latviešu tradicionālajiem ēdieniem ir kotletes. Tās tiek gatavotas no maltās gaļas, kam klāt tiek pielikta ola, kā arī dažreiz baltmaize un piens. Pēc tam tiek izveidota īpaša apaļa forma. Kad kotlešu masa ir pagatavota un forma izveidota, tās tiek ceptas. Tradicionāls latviešu ēdiens ir arī cūkas galva, putraimdesa jeb asinsdesa. Tiek gatavoti arī dažādi galerti ar gaļas gabaliem, piemēram, cūku mēlēm.

Lai gan var šķist, ka viens no latviešu tradicionālākajiem ēdieniem ir rasols, tomēr patiesībā tas ir slāvu virtuves sastāvdaļa. Taču mūsdienās jau gandrīz nevieni svētki vairs nav iedomājami bez liela rasola bļodas. Rasola gatavošanā tiek izmantoti vārīti kartupeļi, vārīti burkāni, vārīta ola un desa vai šķiņķis. Protams, šis ēdiens gatavošanas procesā tiek variēts, pievienojot arī citas sastāvdaļas, piemēram, zaļos zirnīšus.

Latvieši ļoti daudz izmanto piena produktus un to izstrādājumus, tāpēc daudzās lauksaimniecībās tiek speciāli audzētas piena govis. No piena gatavo biezpienu, dažādus sierus, kas gan nav tik pikanti kā citu tautu nacionālajās virtuvēs. Latvijā iespējams nogaršot tādus dzērienus kā rūgušpiens, paniņas, kefīrs. Piena produkti tiek bagātīgi izmantoti arī citu ēdienu gatavošanā.

Latviešiem ir arī savi saldie ēdieni, kuras nav iespējams nogaršot citās zemēs. Latviešu virtuvē ir tādi tradicionālie saldie ēdieni kā buberts, rupjmaizes kārtojums, maizes zupa, biguzis, medus rausis un citi. Medus vispār ir ļoti nozīmīga latviešu virtuves sastāvdaļa.

Tā kā Latvijā ir mainīgs gadalaiks, tad gada aukstajos mēnešos latvieši ir iecienījuši dažādu augu tējas, piemēram, kumelīšu, liepziedu, pelašķu, piparmētru, nātru, asinszāles, vērmeles un citas. Visi šie augi ir sastopami arī Latvijas pļavās, kur ikviens var tos salasīt, izžāvēt un pēc tam dzert ziemas garajos vakaros.

Latvija ir sadalīta četros lielos novados, kur katram ir savi tradicionālie ēdieni. Kurzemē populāri ir sklandrauši, bukstiņputra, biguzis un dažādas zivis, kas tiek gan kaltētas, gan žāvētas; Latgalē iecienīti ēdieni ir guļbišnieki, kļockas, buļbu blīņi, murcovka, asuškas, buļbešniki; Zemgalē tradicionāli ēdieni ir karaša un skābputra, bet Vidzemē – stuks, plāceņi, kuģelis, koča un kaņepju sviests.